Visiem putnkopjiem, pat tādiem, kuru bariņā ir tikai daži putni, neizbēgami kādreiz nāksies saskarties ar nepatīkamo kaušanas jautājumu. Var gadīties, ka kāds mājputns jānokauj, lai mazinātu tā ciešanas slimības vai ievainojuma gadījumā, vai arī kaušana ir ar mērķi iegūt gaļu – abos gadījumos un neatkarīgi no tā, vai esat pieredzējis mājputnu turētājs, vai tikai iesācējs, ir ļoti svarīgi apgūt nepieciešamās iemaņas un zināšanas, lai putnu kaušana noritētu pārliecinoši, ātri un humāni, izvairoties no nevajadzīga stresa, sāpju un ciešanu radīšanas putnam. Kaušana nekad nebūs patīkama, bet tai noteikti jānotiek humāni un tā ir katra putnkopja atbildība maksimāli labi sagatavoties šim procesam, lai nodrošinātu vislabākās labturības prasības arī šajā drūmajā procesā!
SAGATAVOŠANĀS
Kā jau minēts, galvenajai vadlīnijai, kas vienmēr jāatceras, jābūt – kaušanas procesā nodarīt putnam pēc iespējas mazāk sāpju un ciešanu. Iesākumā būtu noderīgi pamēģināt kaušanas procesā iesaistītās darbības veikt uz jau nedzīva putna, lai iegūtu pārliecību par savām darbībām. Pieredzes trūkums var novest pie negadījumiem un neapzinātas nežēlības. Jums jāiegūst pārliecībā, ka ikvienu mājputnu spēsiet nogalināt humāni, ja šādas pārliecības nav, tad labāk uzticēt šo pienākumu kādam citam, par kura spējām pareizi, bez cietsirdības nokaut putnus esat pārliecināti.
PUTNU ĶERŠANA
Kaušanas process sākas ar putnu noķeršanu. Jāizvairas no trokšņainām un agresīvām ķeršanas metodēm, lai neizraisītu paniku ganāmpulkā. Lai mazinātu stresu, ieteicams tuvoties ķeramajiem mājputniem klusi un mierīgi. Ja iespējams, ķeršanu vajadzētu veikt tumsā vai krēslā. Ja mājputni dzīvo plašākā teritorijā, tad bez ķeramā tīkliņa iztikt būs grūti. Var izmantot zivju ķeramo tīkliņu ar rokturi, vai arī speciāli tam paredzētu putnu ķeramo tīklu (skat. attēlu). Izņemot noķerto putnu no tīkla, vislābāk ar vienu roku pieturēt tā kājas, bet ar otru roku, pieturot spārnus, satvert to aiz muguras. Izņemot putnus no būriem vai transporta kastēm, tas jādara ar abām rokām, satverot putnu no abiem sāniem un vienlaicīgi pieturot tā spārnus. Putnu vienmēr jāsaķer un jānes tikai pa vienam, saķeršanas laikā noteikti jāvelk cimdi. Dažādām mājputnu sugām saķeršanas tehnika var nedaudz atšķirties, tāpēc īsumā par galvenajām īpatnībām: – Vistas, kā jau minēts, jāpaceļ ar abām rokām, pieturot spārnus, pēc tam vienu roku no priekšas jāpaslidina zem vistas vēdera, starp pirkstiem satverot abas putna kājas un ļaujot putna krūtīm atbalstīties pret jūsu roku. Spārnus var pieturēt ar otru roku vai arī maigi iespiežot putnu padusē. – Pīles nedrīkst saķert tikai aiz kājām jo tā var viegli tās satraumēt. Pīles vislabāk saķert līdzīgi kā vistas – ar abām rokām no sāniem piespiežot abus spārnus. Ja tas neizdodas, pavisam īslaicīgi, nepielietojot spēku, pīli var saķert arī pie kakla apakšdaļas, tad tā mazāk vicinās spārnus. Pīles daudz spārdās, tāpēc svarīgi starp pirkstiem satvert abas kājas, ļaujot krūtīm atbalstīties uz rokas. – Zosu ķeršanā ir svarīgi satvert tās galvu, lai izvairītos no ieknābšanas. Ieteicams no aizmugures satvert zoss kakla augšdaļu (pie pašas galvas), nepielietojot pārāk daudz spēka. Vairumā gadījumu šādā satveršanas gadījumā zoss apsēdīsies un būs mierīga. Kad šādā veidā zoss satverta, otru roku no priekšas jāpabāž zem tās vēdera un starp pirkstiem jāsatver kājās, zoss krūtīm ļaujot atbalstīties uz šīs rokas. Tad otru roku var noņemt no kakla un nesot pieturēt spārnus. – Tītari ir spēcīgi putni, tos vislabāk ķert no aizmugures ar vienu roku satverot abas kājas un ar otru roku apķerot putnu un satvert to padusē, pieturot pārnus un vēderu. Pēc tam vēlams samainīt roku, ar kuru satvertas kājas, brīvo roku atstājot spārnu pieturēšanai.
FIKSĀCIJA
Kad putns noķerts un aiznests uz kaušanas vietu, ļoti svarīgi ir to nofiksēt, lai tas būtu mierīgs un apdullināšanas procedūru varētu veikt droši un precīzi, tādējādi nenodarot putnam liekas sāpes. Dažās saimniecībās izmanto manuālo fiksāciju, respektīvi, putni tiek turēti rokās, vadoties pēc sadaļā PUTNU ĶERŠANA aprakstītajām metodēm tā, lai apdullināmā putna galva ir brīva. Šajā gadījumā būs nepiesiešamas apdullināšanas procedūru veikt divatā. Daudz populārāka un efektīvāka metode gan ir fiksācija, izmantojot kaušanas konusus. Tie ir pieejami dažādos izmēros, piemēroti dažādām sugām. Kaušanas konusā putns tiek ievietots ar galvu uz leju tā, lai tā galva iznāk ārā no konusa apakšas un ir viegli satverama ar roku. Šādā veidā putns ir sev neierastā pozā, apjucis, taču mierīgs, jo tā spārni ir cieši piekļauti konusa malām, tāpēc tas nevar tos pavicināt. Šādā stāvoklī ir viegli vienam cilvēkam pilnīgi precīzi veikt vai nu elektrisko vai mehānisko apdullināšanu. Taču svarīgi atcerēties, ka patīkama putnam atrašanās kaušanas konusā noteikti nav, tāpēc pēc iespējas jāsamazina laiks, ko putns tajā pavada un jāveic apdullināšana nekavējoties. Laikam no putna ievietošanas kaušanas konusā līdz apdullināšanai nevajadzētu pārsniegt vienu minūti.
APDULLINĀŠANA
Pats kaušanas process sastāv no divām daļām – (1) bezsamaņas izraisīšanas jeb apdullināšanas un (2) nonāvēšanas, salaužot kaklu vai asiņu nolaišanas rezultātā. Bezsamaņas stāvoklim obligāti ir jāilgst tik ilgi, kamēr iestājas nāve, tādējādi nenodarot putnam liekas sāpes. Jāpiebilst, ka nereti nāve iestājas jau apdullināšanas rezultātā, taču, lai izslēgtu jebkādu kļūdas iespēju, kas liktu putnam mocīties, vajadzētu pieņemt, ka putns ir tikai bezsamaņā un bez kavēšanās jāveic nonāvēšana (lasīt nākamajā punktā). Apdullināšanai var izmantot elektriskās vai mehāniskās apdullināšanas ierīces. Mūsu reģionā rokas elektriskie apdullinātāji nav izplatīti, galvenokārt, dēļ augstās cenas. Plaši tiek izmantotas mehāniskās apdullināšanas ierīces. To princips ir vienkāršs – tiek uzvilkta spēcīga atspere, ierīces gals tiek pielikts pie putna galvas un, nospiežot pogu, tiek atbrīvots metāla stienis, kas ar atsperes spēku veic spēcīgu sitienu pa putna galvaskausu. Tas ir ātri, precīzi un vienkārši. Ierīce cieši jāpieliek vertikāli pie putna galvaskausa augšdaļas un jānospiež atsperes mehānisma atbrīvošanas poga. Svarīgi! Ja ir šaubas, vai putns ir bezsamaņā, par to var pārliecināties, pārbaudot acs mirkšķināšanas refleksu. Ja, pieskaroties putna acs ābolam, ir novērojama mirkšķināšana, tas var nozīmēt, ka vai nu putns ir pilnīgi pie apziņas vai arī lēnām sāk atjaunoties smadzeņu darbība un apziņa var atgriezties. Šajā gadījumā nekavējoties jāveic apdullināšana atkārtoti.
NONĀVĒŠANA
Nonāvēšana un asiņu notecināšana ir jāveic uzreiz, ne vairāk kā 15 sekundes pēc apdullināšanas. Iegriezums putna kaklā jāveic tuvu pie galvas apakšdaļas. Iegriezumu vēlams veikt pietiekami platu, lai tiktu pārgrieztas abas miega artērijas, nodrošinot to, ka nāve iestājas pirms samaņas atgriešanās iespējas. Noteikti jālieto tīrs, ass nazis. Lai lietotu putna gaļu pārtikā, pēc kakla pārgriešanas, svarīgi ir ļaut notecēt asinīm. Vistas, pīles, paipalas un citi mazāki putni jāatstāj kaušanas konusā asiņu notecināšanai vismaz pusotru minūti, bet zosis un tītari – vismaz divas minūtes. Otrs nonāvēšanas veids ir kakla skriemeļu dislokācija jeb, vienkāršāk izsakoties, kakla salaušana. Šī metode gan nav tik droša, kā kakla pārgriešana. To vēlams izmantot tikai tādos gadījumos, kad tiek kauts slims putns, kas netiks lietots pārtikā. Šajā gadījumā asins noliešana var veicināt slimības izplatību un tāpēc labāk veikt kakla dislokāciju. Pārejos gadījumos drošāk ir lietot kakla miega artēriju pārgriešanu un asins notecināšanu. Pēc asins notecināšanas, putns ir gatavs plaucēšanai un spalvu noplūkšanai.
PLAUCĒŠANA
Neatkarīgi no tā, vai spalvu noplūkšanu ir plānots veikt ar rokām vai, izmantojot palīgierīces, bez kautķermeņa applaucēšanas tas nebūs iespējams. Svarīgi ir atcerēties, ka ar šo procesu gan nedrīkst pārcensties, jo pie pārāk augstas ūdens temperatūras un/vai pārāk ilga plaucēšanas laika ir viegli spalvu plūkšanas procesā sabojāt kautķermeņa ādu.
Lai arī vēlamais plaucēšanas laiks un temperatūra var atšķirties gan no putna vecuma, gan sezonas (piemēram, īsi pēc spalvas maiņas) aptuvenās temperatūras un plaucēšanas laiki norādīti šajā tabulā:
| Mājputni | Temperatūra (°С) | Laiks (sekundes) |
|---|---|---|
| Paipalas | 62-66 | 15-30 |
| Broileri | 64-67 | 20-40 |
| Vistas | 64-68 | 30-60 |
| Tītari | 66-70 | 30-60 |
| Pīles * | 72-76 | 40-60 |
| Zosis * | 75-82 | 40-90 |
* Ūdensputnu kautķermeņus pirms termoapstrādes ieteicams izmērcēt siltā (ne karstā) ūdenī, lai sasniegtu labākus spalvu plūkšanas rezultātus.
Jāpiebilst, visgrūtāk spalvas plūcas tieši ūdensputniem. Daži ūdensputnu audzētāji lieto arī alternatīvu metodi, proti, aptuveni 65 grādu temperatūrā kautķermeni plaucē 5 minūtes pīļu gadījumā un 10 minūtes zosu gadījumā. Šo metodi neesam izmēģinājuši, tāpēc praktiskajā pieredzē dalīties nevaram.
Ja termiski jāapstrādā (jāplaucē) mazs putnu skaits, tad ūdeni līdz vajadzīgajai temperatūrai var uzsildīt katlā un izkontrolēt ar parastu virtuves škidrumu termometru, taču, ja jāapstrādā liels putnu skaits, tad neatsverams palīgs būs plaucēšanas katls (angliski scalder), jo katra nākamā putna apstrāde ūdens temperatūru samazina, tāpēc ir svarīgi, lai ūdens temperatūra automātiski tiktu uzturēta vienā līmenī. Plaucēšanas katlu var salīdzīnāt ar lielu elektrisko tējkannu, kurā termostats automātiski ieslēdz un izslēdz sildelementu, lai tiktu nodrošinātā iestatītā temperatūra.
SPALVU NOPLŪKŠANA
Tradicionāli spalvas pēc plaucēšanas tiek noplūktas ar rokām, taču tas ir ilgs un piņķerīgs darbs. Ja plūkšana saimniecībā jāveic atkārtoti, regulāri un lielākam putnu skaitam, tad neizbēgami tiek meklēti palīglīdzekļi, kas ietaupa laiku.
Lēts un vienkāršs palīglīdzeklis ir urbja uzgalis, kas aprīkots ar plūkšanas pirkstiem. Tādu var izgatavot pats, izmantojot PVC kanalizācijas trubu savienojumus, kurā tiek iestrādāti gumijas plūkšanas pirksti, vai arī iegādāties jau gatavu risinājumu. Šis palīglīdzeklis noteikti atvieglo darbu, taču nākas arī saskarties ar neērtībām, proti, jāatrod veids, kā cieši un statiski nofiksēt urbi, kas aprīkots ar uzgali, kā arī pie šī spalvu plūkšanas veida jādomā par to, kā savākt spalvas, kas tiek izmētātas visos virzienos.
Tie, kas regulāri kauj putnus vai nu savam patēriņam vai gaļas realizācijai, parasti izvēlas cilindra tipa spalvas noplūkšanas iekārtas. To princips ir vienkāršs – cilindrs no iekšpuses ir aprīkots ar plūkšanas pirkstiem un tā apakšā ir rotējošs disks, kurā arī iestrādāti gumijas pirksti. Plūkātājs tiek ieslēgts, tajā pēc plaucēšanas tiek ievietots kautķermenis un, diskam griežoties (ar relatīvi zemiem apgriezieniem), putns maigi tiek mētāts no vienas puses uz otru, atduroties pret gumijas pirkstiem, tādējādi spalvas pavisam neilgā laikā tiek izraustītas. Ik pa laikam ar šļūteni vai spaini tiek uzliets ūdens, kas aizskalo spalvas uz speciālu atveri iekārtas priekšpusē. Vistām, tītariem, paipalām šis process ir pavisam īss un kautķermenis ir pilnīgi izplūkāts aptuveni minūtes laikā. Grūtāk ir ar ūdensputniem to fizioloģisko īpatnību dēļ. Ūdensputnu spalvu noplūkšanas izdošanās ir atkarīga no pareizas applaucēšanas, par ko jau aprakstījām iepriekšējā punktā. Cilindra spalvu noplūkšanas iekārtām galvenais parametrs ir cilindra diametrs. Iekārtas ar 30cm diametru ir paredzētas pavisam maziem putniem – paipalām, irbītēm, nelielām meža pīlēm, 50cm ir paredzēti parastām mājas vistām un gaiļiem, arī nelielām mājas pīlēm, piemēram, Indijas skrējējpīlēm. 60cm diametra cilindri ir ideāli piemēroti broileru spalvu noplūkšanai, tajā var ievietot arī vienu zosi. 65cm plūkātāji jau ir piemēroti vairāku broileru vienlaicīgai noplūkšanai, kā arī zosīm un tītariem. 80cm iekārta ir vislielākā un jaudīgākā – tā paredzēta tītaru un zosu broileršķirnēm.
Kad putnu spalvas noplūktas, tad atliek tikai tos izķidāt (izņemt iekšējos orgānus) un kautķermeņi būs gatavi doties vai nu uz tirgu vai zupas katlu, vai arī uz saldētavu vēlakai lietošanai. 
