Inkubēšana – no olas līdz putnam
Putnu pavairošana (arī inkubācija vai inkubēšana) mājas apstākļos, izmantojot inkubatoru, ir apvīta ar dažādiem mītiem. Pirmkārt, ka tas ir dārgi, sarežģīti un prasa pamatīgas priekšzināšanas. Daloties ar savu pieredzi un laika gaitā iegūtajām zināšanām un atziņām, mēģināšu kliedēt šo maldinošo plīvuru. Runājot par izmaksām: lielākais ieguldījums ir paša inkubatora iegāde, bet, jau pēc pāris inkubācijām, iekārta pati sevi atpelna, rēķinot, ka cāļus būtu bijis jāpērk par tirgus cenu. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, inkubatoru elektrības patēriņš ir neliels. Viss inkubācijas cikls lielākajā daļā sadzīves inkubatoru izmaksā aptuveni EUR 5.
Ievērojot dažus pamatnosacījumus, olu inkubācija nemaz nav sarežģīta. Visam pamatā ir tīrība, temperatūra un mitrums. Tālāk par visu pēc kārtas.
Pirmsinkubācijas laiks
Kad esam nolēmuši inkubēt, laikus jāsagatavo vieta, kur liksim jaundzimušos cāļus- siltumkaste jeb brūderis. Lai nerodas situācija, ka cāļi ir izšķīlušies, bet tos nav uz kurieni pārvietot, nav bērnistabas.
Pastāv daudzi faktori, kas ietekmā inkubācijas rezultātu. Un liela daļa no tiem nebūt neslēpjas pašā procesā, kad olas jau ir inkubatorā. Ļoti liela nozīme ir olu izcelsmei- vaislas ganāmpulka veselība un labturības apstākļi 100% atspoguļojas cāļa veselībā! Lieki piebilst, ka inkubācijai derīgas ir tikai apaugļotas olas, tātad, bez veselīga gailīša līdzdalības neiztikt. Ir divi veidi, kā tikt pie inkubācijas olām: vai nu tās jānopērk no uzticamas saimniecības, vai jāsakrāj pašiem no savu putnu izdētām.
Veselīgs vaislas ganāmpulks
Ir svarīgi inkubācijai atlasīt tikai tās olas, kas nāk no veseliem putniem, jo dažas no mājputnu slimībām var tik nodotas tālāk cāļiem arī caur olu. Dažas no šādām slimībām ir: salmonellas infekcijas, putnu tīfs un Mycoplasma gallisepticum. Inficētu putnu olas var arī neizšķilties. Savukārt no tiem putniem, kas izšķiļas no šādām olām, daļa var iet bojā agrā pēcinkubācijas periodā, bet izdzīvojušie var būt infekciju pārnēsātāji, tādējādi inficējot arī veselos putnus. Nekādā gadījumā nepievienojiet nezināmas izcelsmes olas, lai piepildītu inkubatoru. Tādējādi Jūs riskējat inficēt visus savus jaunos cālīšus.
Vaislas ganāmpulka uzturs
Ola nodrošina pilnīgu nepieciešamo vielu spektru, lai embrijas varētu attīstīties, izņemot skābekli, kas olā nokļūst caur čaumalas porām. Vaislas ganāmpulkam jānodrošina sabalansēta diēta, lai olās nokļūtu viss embrijam nepieciešamais. Ja kādreiz kaut kas trūkst, tad tie parasti ir vitamīni un minerālvielas. Ir grūti noteikt to trūkumu, jo vizuāli vaislas putni var izskatīties pilnīgi veseli, taču noteiktu vielu trūkums var ļoti ietekmēt olu šķilšanās rezultātu, tāpēc nereti vaislas putniem tiek dota īpaša barība. Noteiktu uzturvielu trūkums, piemēram riboflavīna trūkums, parasti ir galvenais iemesls embriju nāvei vidējā inkubācijas periodā (apmēram starp 12. un 14. dienu). Parastajām dējējvistām ir nepieciešams mazāk vitamīnu un minerālvielu nekā vaislas putniem, tādēļ putniem, kuru olas plānots izmantot inkubēšanai, sešas līdz astoņas nedēļas pirms inkubācijas vajadzētu sākt sākt nodrošināt pilnvērtīgu diētu, īpašu uzmanību pievēršot vitamīnem A, D3, riboflavīnam, pantotēnskābei, biotīnam, folijskābei, vitamīnam B12 un mangānam.
Tabulā attēloti noteiktu uzturvielu nepietiekamības radītie sarežģījumi:
| Nepietiekamā uzturviela | Sekas |
|---|---|
| Riboflavīns (B2) | Samazinās izšķilšanās rādītāji, liels nepareizas formas embriju skaits, pārlieku liels embriju mitrums |
| Pantotēnskābe (B5) | Samazinās izšķilšanās rādītāji, liels vizuāli normālu embriju skaits, kas iet bojā pēdējās divās vai trīs inkubācijas dienās |
| Biotin (B7), holīns un mangāns | Izraisa nedabīgu embrija attīstību un stāvokli, ko pazīst kā palielinātu kājas locītavu un noslīdējušu ahilleja cīpslu |
| B12 | Izraisa strauju izšķilšanās rādītāju pasliktināšanos un lielu mirstību izšķīlušos cāļu vidū |
Vaislas ganāmpulka vecums
Ja gailis ir aktīvs, nav pārāk liels vai pārāk smags, kā arī ir auglīgs, tā vecumam nav lielas nozīmes un tas nekādi nepasliktinās inkubācijas rezultātus, taču pieaugot gaiļa vecumam samazinās to vistu skaits, ko tas spēj veiksmīgi apaugļot. Vistu auglība samazinās līdz ar to dējības samazināšanos. Ir vispārpieņemts inkubācijā lietot vismaz gadu vecu vistu olas un visaugstākos izšķilšanās rādītājus parasti iegūst no pirmajos 2-3 vistas dzīves gados dētajām oām.
Inkubācijas olu izvēle
Izvēloties inkubācijas olas, ir svarīgi pievērst uzmanību to lielumam, formai un čaumalas tekstūrai. Vislabāk izvēlēties vidēja svara un lieluma olas. Īpaši lielām olām parasti ir zems izšķilšanās procents, savukārt mazas olas nav ieteicams inkubēt, jo olas izmērs ir pārmantojama iezīme, un var izrādīties, ka mājputns, kas no tās izšķilsies, arī dēs mazas olas. Arī olu forma ir pārmantojama, tāpēc neregulāras formas olas nav vēlams lietot inkubācijā. Inkubācijai ieteicams izmantot tikai gludas olas ar labu čaumalas tekstūru. Lai arī čaumalas tekstūra nav pārmantojama, trauslas vai pārāk porainas olas var ieplīst, dodot ceļu baktērijām, kā arī izjaucot olas dabīgo mitruma regulāciju pirmsinkubācijas glabāšanas un inkubācijas laikā. Jāpiebilst, ka olas krāsa nekādi neietekmē inkubācijas procesu un rezultātu. Grumbuļainas, deformētas un bojātas olas diez vai uzrādīs labus rezultātus.
Pirmās sezonas olas
Labos apstākļos cālim vajadzētu izšķilties no jebkuras apaugļotas olas, tomēr, vispārpieņemtā prakse ir tāda, ka inkubācijā vislabāk izmantot vismaz 12 mēnešu vecu vistu olas. Pēc pieredzes, nedaudz jaunāku putnu olas varētu izmantot inkubēšanai, ja tie šķīlušies rudenī un pa ziemu tikuši pāri tā sauktajai ‘mazo oliņu dēšanas fāzei’, tādā gadījumā pavasarī šo putnu olas jau būs pietiekami spēcīgas inkubēšanai.
Tikpat svarīgi kā ievērot higiēnu, savācot inkubācijai paredzētās olas, ir arī tas, lai olu dēšanas vietas būtu tīras. Pēc izdēšanas ola atdziest, tās saturs saraujas, un olā tiek iesūkts gaiss, ar ko kopā tajā var iekļūt arī baktērijas, kas var būt nāvējošas embrijam. Vislabāk ir izņemt inkubācijas olas no “ligzdas” maksimāli ātri pēc to izdēšanas.
Tātad esam tikuši pie olām, kuras vēlamies inkubēt. Ko darīt tālāk?
Olu un inkubatora higiēna
Higiēna ir ļoti svarīga, lai sasniegtu labus šķilšanās rādītājus. Slikta higiēna var būt par iemeslu cālēnu nāvei pirmajās 10 to dzīves dienās. Izvēlieties tikai tīras olas inkubācijas nolūkiem. Netīras olas var pārnēsāt baktērijas, kam siltie un mitrie apstākļi inkubatora iekšienē nodrošina lielisku vidi, lai tās vairotos. Ja Jums nav izvēles un jālieto netīras olas, Jūs tās varat noskalot siltā (44-49 oC) ūdenī, kam pievienots dezinfekcijas līdzeklis tādā koncentrācijā, kādā tas norādīts līdzekļa instrukcijā (lielākā daļa sadzīves dezinfekcijas līdzekļu derēs šim nolūkam). Neturiet olas ūdenī ilgāk par 4 minūtēm un tūlīt pēc skalošanas nosusiniet olas ar tīriem papīra dvieļiem. Nekādā gadījumā nemazgājiet olas ar aukstu ūdeni un jebkādu ūdeni, kam nav pievienots dezinfekcijas līdzeklis – tas var ļaut baktērijām caur olas čaumalas porām iekļūt olas iekšpusē. Svarīgi inkubācijas olas tūlīt pēc savākšanas dezinficēt, apsmidzinot ar ūdenī atšķaidītu dezinfekcijas līdzekli. Iesakām lietot dezinfekcijas līdzekli “Peroksāls” (1%), bet, protams, ir pieejami arī citi dezinfekcijas līdzekļi.
Inkubācijas olu uzglabāšana
Ļoti svarīga ir olu uzglabāšana līdz inkubācijai. Svarīga ir gan temperatūra, gan mitrums, olu grozīšana ir obligāta. Līdz olu ievietošanai inkubatorā, tās nav ieteicams uzglabāt ilgāk par 10 dienām. Ar katru dienu iespēja, ka no olas izšķilsies cālis, sarūk. Desmitā diena ir pēdējais brīdis, kad uzsākt inkubāciju!
Jāatceras, ka olas ir jāuzglabā ar spico galu uz leju! Olas platajā galā atrodas gaisa kabata, kas ir ļoti svarīga embrija attīstībā.
Kapēc olas ir jāgroza? Tas aizkavē dīgļa apvalka izžūšanu un pielipšanu pie čaumalas, inkubācijas laikā arī veicina olas vienmērīgu uzsilšanu. Uzglabājot, olas jāgroza pāris reizes dienā. Jo biežāk, jo labāk!
Ja Jūs inkubācijas olas esat transportējuši vai saņēmuši pa pastu, tām ir jāļauj 24 stundas “atpūsties”. Tas ļaus olā esošajam gaisa burbulim atgriezties normālajā izmērā.
Optimālā uzglabāšanas temperatūra ir +12-16C grādi. Zemākā pieļaujamā +10C grādi, piemēram, glabājot ledusskapī. Augstākā temperatūrā par 16C grādiem embrijs var sākt attīstīties, tad jebkuras temperatūras izmaiņas noved pie dīgļa bojāejas. Mitruma uzturēšanai (lai olas neiekalst), tās var ik pa laikam apsmidzināt ar ūdeni.
PIRMSINKUBĀCIJAS PERIODA KOPSAVILKUMS
- Izvēlēties tikai tīras, pareizas formas, vidēja izmēra, nebojātas olas
- Dezinficēt inkubācijas olas
- Inkubācijas olas nedrīkst mazgāt
- Glabāt olu ar spico galu uz leju
- Uzglabāšanas temperatūra +14-16C; zemākā +10C
- Grozīt olas vismaz 4 reizes dienā
- Neizmantot inkubācijā olas, kas vecākas par 10 dienām
Kad olas ir iegādātas/sakrātas, nu ir pienācis laiks darbināt inkubatoru!
Inkubācijas perioda galvenās vadlīnijas
Kā pašu pirmo mēs iesakām rūpīgi izlasīt Jūsu iegādātā inkubatora instrukciju.
Pirms uzsākt inkubāciju, ir jāpārliecinās vai viss nepieciešmais, t.i. inkubators, ir darba kārtībā. (Vēlams pirms lietošanas iekārtu dezinficēt. Tīrība ir veiksmes pamatā!)
Inkubators ir jāieslēdz, jāievada nepieciešmie iestatījumi (parametri) un jāļauj kādu laiku darboties tukšam, lai varētu pārbaudīt temperatūru. Tikko iegādāts inkubators, visticamākais, būs precīzs savos displeja rādījumos, bet ar laiku digitālajiem termometriem var rasties nobīde. To var ātri un viegli novērst izmantojot kalibrācijas funkciju, protams, ja jūsu iekārtai tāda ir. Visi Inkubatori.lv pieejamie inkubatori ar šādu funkciju ir aprīkoti. Lai veiktu kalibrēšanu, nepieciešams uzticams termometrs, kuru ievieto inkubatorā un pielīdzina tā rādījumu iekārtā iebūvētajam termometram, ja pastāv atšķirība.
Ļoti svarīga inkubācijas sastāvdaļa ir olu grozīšana, lai embrijs neizžūtu un nepieliptu pie čaumalas. Visi inkubatori.lv nopērkamie inkubatori ir aprīkoti ar automātisko olu grozīšanu, bet ja Jūsu inkubatoram šādas ērtības nav, olas katru dienu vairākas reizes ir jāgroza manuāli.
Visu inkubācijas laiku (vistu olām tā ir 21 diena) iedala divās daļās: inkubācijas laiks, saukts arī par olu grozīšanas laiku (vistu olām: 18 dienas) un šķilšanās laiks (vistu olām: pēdējās 3 dienas). Šķilšanās laikā jāpārtrauc olu grozīšana un jāpalielina mitrumu līmenis inkubatorā, lai olu čaumala būtu pietiekami mīksta un cālis no tās varētu izlauzties.
Jāatceras arī par mitrumu. Ir jāielej ūdens tam paredzētajā inkubatora nodalījumā. Mitruma rādītājam būs jāseko līdzi visu inkubācijas laiku un ik pēc pāris dienām jāpapildina ūdens daudzums. Ieteicamais mitrums inkubācijas sākumperiodā vistu olām ir 55%. Kad priekšdarbi ir veikti, ievietojam inkubatorā olas un sākam inkubācijas procesu, sekojot pievienotajai instrukcijai.
Temperatūra inkubatorā inkubācijas laikā
Normāla vistas ķermeņa temperatūra svārstās no 40.5°C līdz 41.7°C, atkarībā no tās tābrīža aktivitātes līmeņa. Optimāla temperatūra inkubācijas olas centrā ir aptuveni 37.6°C – 37.8°C. Kad vista pati perē, olas virsmas temperatūra var sasniegt 39.2°C līdz 39.4°C, bet olas iekšpusē temperatūra nekad nepārsniegs 37.8°C. Modernā inkubatorā ar ventilatoru ražotāja ieteicamais temperatūras iestatījums ir 37.5°C līdz 37.8°C (šeit jāpiebilst, ka embrijam letāla temperatūra ir 39.4°C). Patiecoties pastāvīgajai ventilatora darbībai, Jūsu iegādātajā inkubatorā olu temperatūra saglabāsies gandrīz identiska inkubatora temperatūrai. Embrija izdalītais siltums palielināsies līdz ar inkubācijas progresu. Vislielākais temperatūras kāpums notiek pašās pēdējās inkubācijas dienās, kad embrija aktivitāte ir visaugstākā, tad olas iekšējā temperatūra var pacelties 2°C virs gaisa temperatūras inkubatora iekšienē, tādēļ šajā brīdī inkubatora temperatūras iestatījumu var samazināt par 0.5°C.
Mitruma līmenis inkubācijas laikā
Pārāk neieslīgstot tehniskās detaļās, mitrums tiek kontrolēts ar higrometra (mitrā termometra) palīdzību inkubatora iekšpusē, ko inkubatora elektronika, ņemot vērā inkubatora temperatūras sensora (sausā termometra) rādījumu, aprēķina un attēlo uz ekrāna relatīvā mitruma izteiksmē. Taču šo abu termometru tandēma tehniskā īpatnība ir tāda, ka iegūt mitruma rādījumu, kas būtu tikpat precīzs kā temperatūras rādījums ir gandrīz neiespējami, īpaši mazajos sadzīves inkubatoros. Vēl viens apstāklis, kas ļoti tieši ietekmē relatīvo mitrumu inkubatorā, ir apkārtējās vides mitrums. Mitrums gaisā mainās līdz ar gadalaikiem un tas ietekmēs arī to, cik daudz Jums vajadzēs pieliet ūdeni inkubatorā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, mēģiniet sasniegt mitruma rādījumu cik vien tuvu ieteicamajam tas ir iespējams, un viss būs kārtībā. Ja Jūs spējat iekļauties 10-15% robežās pret vēlamo (instrukcijās minēto ideālo) mitruma procentu, visam būtu jānorit labi.
Ja Jūs inkubējiet ļoti sausā telpā, vai arī apkārtējās vides mitrums ir tik zems (Latvijas apstākļos tā tomēr ir ļoti reta parādība), kas nekādi neļauj Jums sasniegt pieņemamu mitruma daudzumu inkubatorā, pat piepildot visus inkubatora grīdas ūdens nodalījumus, var papildus palielināt ūdens virsmas laukumu inkubatorā. Lai regulētu relatīvo mitrumu, ūdens daudzumam (dziļumam) nav nozīmes, nozīme ir tikai ūdens virsmas laukumam, kas ir saskarē ar gaisu inkubatora iekšienē. Ūdens virsmas laukumu (līdz ar to arī mitruma procentu) var palielināt, papildus visu ūdens iedalījumu piepildīšanai ieliekot inkubatorā vienu vai vairākus nelielus, ar ūdeni piesūcinātus sūkļus. Var arī apsmidzināt olas ar smidzinātāju. Vēlreiz atkārtošu, maz ticams, ka Jūs ar šādu problēmu saskarsieties. Ja nu tas ir absolūti nepieciešams, dariet to uzmanīgi, jo pārlieku augsts mitrums var arī nodarīt milzu kaitējumu.
Taču vēlreiz un vēlreiz atgādināsim – pilnīgi pretēji ir ar temperatūru, kā nemainīgums un precizitāte ir KRITISKS inkubācijas parametrs. Neliela novirze temperatūrā (pat pāris grādu) visticamāk sagraus visu Jūsu inkubāciju vai, labākajā gadījumā, potenciāli lieliska izšķilšanās procenta vietā dos rūgtu vilšanos rezultātā.
Ideālie temperatūras un mitruma apstākļi dažādu putnu olu inkubācijas laikā
| Olu grozīšanas (inkubācijas) periodā | Šķilšanās periodā | |||
|---|---|---|---|---|
| Temperatūra | Relatīvais mitrums | Temperatūra | Relatīvais mitrums | |
| Vistu olas | 37.6°C | 50-55% | 37.0°C | 60-70% |
| Pīļu un tītaru olas | 37.5°C | 45-50% | 37.0°C | 60-70% |
| Zosu olas | 37.6°C | 45-50% | 37.2°C | 60-70% |
| Paipalu olas | 37.6°C | 50-55% | 37.2°C | 60-70% |
inkubācijas procesa ilgums dažādu putnu olām
| Kopējais inkubācijas laiks | Olu grozīšanas (inkubācijas) periods | Šķilšanās periods | |
|---|---|---|---|
| Vistu olas | 21 diena | 18 dienas | 3 dienas |
| Pīļu un tītaru olas | 28 dienas | 25 dienas | 3 dienas |
| Zosu olas | 30 dienas | 27 dienas | 3 dienas |
| Paipalu olas | 18 dienas | 15 dienas | 3 dienas |
Inkubācijas laiki norādīti aptuveni, tie var atšķirties, atkarībā no konkrēto putnu šķirnes un individuālajām īpatnībām
Potenciālās inkubācijas kļūdas, problēmas un to risinājumi
| Problēma | Iespējami iemesli | Risinājums | |
|---|---|---|---|
| 1 | Pārāk daudz neizšķīlušos vai neauglīgu olu | (a) Nepareiza vīrišķo un sievišķo putnu proporcija | (a) Pārbaudiet šo attiecību, atbilstoši konkrēto putnu turēšanas vadlīnijām – piemēram, vistām pieņemts uzskatīt, ka vajadzīgs viens veselīgs gailis uz 10 vistām |
| (b) Gailis nav uzņēmis pietiekami pilnvērtīgu uzturu | (b) Mēdz būt tā, ka vistas apēd visu barību un gailim nekas neatliek, pārbaudiet, vai tā nenotiek | ||
| (c) Vīrišķo putnu mijiedarbība pārošanās laikā | (c) Neturiet pārāk daudz gaiļu; nodaliet dažādus vaislas ganāmpulkus vai arī norobežojiet vaislas ganāmpulku no visas lielās saimes | ||
| (d) Bojātas sekstes un pasekstes (vīrišķajiem putniem) | (d) Pārbaudiet vai vaislas ganāmpulka labturības apstākļi ir labi (pakaiši, vietas daudzums utt.) un vai ir vienmēr pieejams svaigs dzeramais ūdens | ||
| (e) Vīrišķais putns ir pārāk vecs | (e) Jāiazvieto ar jaunāku, veselīgu gaili | ||
| (f) Vīrišķais putns ir neauglīgs | (f) Jāiazvieto ar jaunāku, veselīgu gaili | ||
| (g) Inkubācijas olas turētas nepareizos temperatūras/mitruma apstākļos vai tās turētas pārāk ilgi | (g) Neglabājiet inkubācijas olas ilgāk kā nedēļu; glabājiet tās vēsā temperatūrā (10-l5.6°C) pie relatīvā mitruma aptuveni 75-80% | ||
| 2 | Izgaismojot olu, redzami asins riņķi, kas norāda uz ļoti agru embrija bojāeju | (a) Temperatūra inkubatorā pārāk augsta vai pārāk zema | (a) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem |
| (b) Nepareiza dezinfekcijas procedūra | (b) Lietojiet dezinfekcijas līdzekļus, precīzi sekojot to instrukcijai | ||
| (c) Inkubācijas olas turētas nepareizos temperatūras/mitruma apstākļos vai tās turētas pārāk ilgi | (c) Neglabājiet inkubācijas olas ilgāk kā nedēļu; glabājiet tās vēsā temperatūrā (10-l6°C) pie relatīvā mitruma aptuveni 75-80% | ||
| 3 | Daudz beigtu cāļu čaumalās | (a) Temperatūra inkubatorā pārāk augsta vai pārāk zema | (a) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem |
| (b) Olas nepietiekami grozītas | (b) Pārbaudiet, vai olu grozīšanas mehānisms darbojas, kā paredzēts | ||
| (c) Vaislas ganāmpulka uzturvielu nepietiekamība, ja augsta mirstība ir tieši 10.-14. inkubācijas dienās | (c) Pārbaudiet vai vaislas ganāmpulks uzņem pilnvērtīgu barību | ||
| (d) Problēmas ar ventilāciju inkubatorā | (d) Pārbaudiet vai ventilators darbojas pienācīgi | ||
| (e) Infekcijas slimības | (e) Inkubējiet tikai olas, ko dējuši veseli putni | ||
| 4 | Olas, kur cālis ir ar knābi izsitis caurumiņu, tālāk vairs neizšķiļas | (a) Nepietiekams mitrums inkubatorā | (a) Palieliniet ūdens iztvaikošanas virsmu inkubatora iekšienē |
| (b) Pārāk liels mitrums inkubācijas sākumā | (b) Sekojiet līdzi mitruma indikatoram, inkubācijas sākumā labāk mitrumu turēt zemāku nekā augstāku | ||
| (c) Vaislas ganāmpulka uzturvielu nepietiekamība | (c) Pārbaudiet vai vaislas ganāmpulks uzņem pilnvērtīgu barību | ||
| 5 | (a) Priekšlaicīga šķilšanās | (a) Inkubatora temperatūra par augstu | (a) (b) (c) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem; c) Nākamajās inkubācijas reizēs pārliecinieties, vai pēc olu grozīšanas mehānisma izņemšanas abi ūdens kanāli ir pilni ar ūdeni un sekojiet līdzi mitruma indikatoram |
| (b) Novēlota šķilšanās | (b) Inkubatora temperatūra par zemu | ||
| (c) “Lipīgi” cāļi | (c) Inkubatora temperatūra visticamāk par augstu, kā arī mitrums inkubatorā škilšanās dienās pārāk zems | ||
| 6 | Izkropļoti cāļi | (a) Inkubatora temperatūra par augstu | (a) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem |
| (b) Inkubatora temperatūra par zemu | (b) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem | ||
| (c) Olas nepareizi ievietotasinkubatorā vai nav pienācīgi grozītas inkubācijas laikā | (c) Pārbaudiet, vai olu grozīšanas mehānisms darbojas, kā paredzēts. Vienmēr pārliecinieties, ka olas inkubatorā tiek ievietotas ar spico galu uz leju. | ||
| 7 | Vāji cāļi | (a) Nepareiza inkubācijas temperatūra | (a) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem |
| (b) Pārāk mazas inkubācijas olas | (b) Inkubācijai izmantojiet tikai vidēja lieluma olas | ||
| Mazi cāļi | (c) Nepietiekams mitrums inkubatorā | (c) Palieliniet ūdens iztvaikošanas virsmu inkubatora iekšienē, sekojiet līdzi mitruma indikatoram. | |
| (d) Pārāk daudz dezinfekcijas līdzekļa palicis inkubatorā | (d) Lietojiet dezinfekcijas līdzekļus, precīzi sekojot to instrukcijai | ||
| Smagi elpojoši cāļi | (e) Pārāk liels mitrums šķilšanās dienās | (e) Sekojiet līdzi mitruma indikatoram. | |
| (f) Iespējama infekcijas slimība | (f) Aizvediet cāļus uz veterināro laboratoriju uz pārbaudi | ||
| (g) Pazemināta vidējā temperatūra inkubācijas periodā | (g) Pārbaudiet vai inkubatora termometrs rāda pareizi un kalibrējiet to, ja nepieciešams; precīzi sekojiet pārējiem šīs instrukcijas punktiem, īpaši kas attiecas uz temperatūras iestatījumiem | ||
| Lieli, mīksti cāļi (nereti iet bojā inkubatorā) | (h) Probēmas ar ventilāciju inkubatorā | (h) Pārbaudiet vai ventilators darbojas pienācīgi | |
| (i) Iespējams omfalīts (nabas saites infekcija) | (i) Rūpīgi dezinficējiet inkubatoru un visus ar to saistītots piederumus pirms nākamās inkubācijas reizes | ||
| Nevienmērīga šķilšanās | (j) Pārāk liela inkubācijas olu dažādība (vecuma un izmēru ziņā) | (j) Neizmantojiet inkubācijā olas, kas vecākas par 10 dienām; inkubējiet tikai vienādas, vidēja lieluma olas |
Inkubatoru veidi
Sadzīves inkubatori
Pieejamo cenu dēļ sadzīves inkubatori, protams, ir visizplatītākie inkubatori un ir paredzēti privātai lietošanai sava mājputnu ganāmpulka uzturēšanai un palielināšanai, taču tie nav paredzēti intensīvai lietošanai. Sadzīves inkubatorus var iedalīt divās lielās kategorijās: inkubatoros bez ventilatora (angliski still air) un inkubatoros, kas ir aprīkoti ar gaisa cirkulācijas ventilatoru, nodrošinot vienmērīgu gaisa temperatūru inkubatora iekšienē. Jāpiebilst, mūsdienās pēdējā kategorija ir visizplatītākā un inkubatori bez ventilatora ir jau kļuvuši par eksotisku retumu, galvenokārt, ‘tādēļ, ka tie ir samērā sarežģīti noregulējami tā, lai olas līmenī būtu optimālā temperatūra. Inkubatoriem bez ventilatora gan ir viena liela priekšrocība, proti, olas tajā daudz mazāk tiek žāvētas un ir vieglāk uzturēt mitruma līmeni, kas ir ļoti svarīgi šķilšanās laikā, taču lietošanas ērtība, ko sniedz inkubatori, kas aprīkoti ar ventilatoru, ir neatsverama, tādēļ mūsdienas ļoti maz ražotāju vēl piedāvā modeļus bez tā.
Otrs svarīgs parametrs, kam vērts pievērst uzmanību, izvēloties inkubatoru, ir OLU APGROZĪŠANA. Olu grozīšana var tikt nodrošināti sekojoši:
- Automātiski
olas ar īpašu grozīšanas mehānismu inkubatorā tiek apgrozītas automātiski vairākas reizes dienā - Manuāli-sinhroni
olas inkubatorā atrodas grozīšanās mehānismā bez motora un tās visas vienlaicīgi var tikt pagrieztas manuāli no ārpuses - Manuāli
olas inkubatorā atrodas guļus un tās vismaz vienu reizi dienā katra atsevišķi ir jāapgriež ar roku.
Sadzīves inkubatorus atšķir arī MITRUMA LĪMEŅA KONTROLES sistēmas. Mitrums inkubatoros var tikt kontrolēts:
- Manuāli bez indikācijas
Šādā variantā inkubatoram ūdens tiek pieliets manuāli tad, kad mēs redzam, ka tā vairs nav tam paredzētajā rezervuārā. - Manuāli ar indikāciju
Šādā variantā arī ūdens tiek pielets manuāli tam paredzētajā vietā, taču inkubators ir aprīkots ar mitruma sensoru un displejā tiek parādīts mitruma līmenis. - Automātiski
Šādā variantā ūdens glabājas speciālā tvertnē ārpus inkubatora un ar īpašu mitruma regulēšanas sistēmu automātiski uztur nepieciešamo mitruma līmeni inkubatorā. Šī nav bieži lietota prakse sadzīves inkubatoros un tie modeļi, kas ir aprīkoti ar šādu precīzu mitruma kontroles sistēmu, ir dārgi un sasniedz jau profesionālo un pusprofesionālo iekārtu cenu.
Profesionālie un pusprofesionālie inkubatori
Profesionālie un pusprofesionālie inkubatori parasti izskatās kā, tautas valodā runājot, “skapīši”. Šeit jāpiebilst, ka tā sauktie puspforesionālie inkubatori ir tieši tikpat kvalitatīvi, ilgmūžīgi un precīzi kā lielākie “brāļi”, bet tie ir ar samērā mazu olu ietilpību. Turpmāk tekstā vairs tos atsevišķi neizdalīsim un sauksim visus par profesionālajiem. Tieši “skapīšu” veidolā profesionālie inkubatori tiek ražoti, jo to sienas ir izgatavotas no siltinātām plāksnēm, kas mazina apkārtējās vides ietekmi uz inkubācijas apstākļu precizitāti. Profesionālo inkubatoru aprīkojums absolūtajā vairumā gadījumu ietver gan automātisku olu grozīšanu, gan temperatūras, kā arī precīzu un automātisku mitruma līmeņa kontroli.
INKUBATORI.LV sortimentā lauvas tiesu no profesionālo inkubatoru segmenta aizpilda tieši lieliskie CIMUKA PRODI CT, HB un T sērijas inkubatori. Šie inkubatori ir labākie pasaulē, tādēļ ne velti tie ir visvairāk zinātniskajos eksperimentos izmantotie. Laboratoriska precizitāte, izcili šķilšanās rādītāji un nepārspējama ilgmūžība – tas viss ir 40 gadu izpētes rezultāts, kas ielikts katrā CIMUKA inkubatorā, ražošanas procesā izmantojot tikai visaugstākās kvalitātes sastāvdaļas. Visi profesionālie CIMUKA inkubatori ir aprīkoti ar divām durvīm un to novērtēs ikkatrs, kurš kādreiz ir saskāries ar inkubatora tīrīšanu pēc inkubācijas.
Profesinālo inkubatorus iedala trīs tipos: kombinētie inkubatori, inkubācijas inkubatori un šķilšanās inkubatori. Katru no šiem tipiem izskaidrosim sīkāk, bet vispirms šeit būtu vietā piebilst, ka pirms inkubatora iegādes rūpīgi jāapsver un jāizstrādā inkubācijas plāns, kurā galveno lomu spēlēs tas, kā tiek sagādātas inkubācijas olas. Inkubāciju profesinālajos inkubatoros var organizēt vairākos ciklos, ko sauc par dalīto inkubāciju vai arī vienā ciklā jeb “visi iekšā – visi ārā” režīmā.
Dalīto inkubāciju jeb vairāku ciklu inkubāciju parasti veic tad, kad ir ierobežots vaislas ganāmpulks, tātad arī ierobežots inkubācijas olu daudzums konkrētā laika periodā. Tad inkubatorā olas tiek ievietotas pakāpeniski, parasti, nedēļas (vai 5 dienu) ciklos, proti, ik pēc nedēļas inkubatorā tiek ievietotas jaunas inkubācijas olas. Tas, protams, nozīmē arī to, ka arī šķilties olas būs jāliek tādos pašos ciklos, kā tās tika liktas inkubēties. Dalītajā inkubācijā parasti izmanto vai nu kombinētos inkubatorus, vai arī atsevišķu inkubācijas inkubatoru un atsevisķu (parasti daudz mazāku) šķilšanās inkubatoru.
“Visi iekšā – visi ārā” režīmu jeb viena cikla inkubāciju parasti pielieto tad, kad inkubācijas olas tiek iegādātas no ārējiem avotiem un ir iespējams uzreiz sagādāt lielāku skaitu olu. Šajā režīmā visas olas uzreiz tiek ievietotas inkubatorā un visas vienlaicīgi arī tiek liktas šķilties, kad pienāk laiks. Viena cikla inkubācijā parasti izmanto vai nu inkubācijas inkubatoru, kura olu grozītājus var pārvērst par šķilšanās kastēm (kā, piemēram, CIMUKA CT sērijas kombinētos un HB sērijas ikubācijas inkubatorus) vai (lielākiem modeļiem) ar ratiņiem aprīkotus modeļus, kur inkubācijas olas ratiņos izstumj ārā no inkubatora, pārliek inkubācijas kastēs, un ar ratiņiem atkal iestumj atpakaļ uz šķilšanos. Var lietot arī atseviškus vienādas ietilpības inkubācijas un šķilšanās inkubatorus.
KOMBINĒTIE INKUBATORI
Kombinētie inkubatori ir īpaši ar to, ka tiem inkubatora iekšpusē ir gan olu grozīšanas mehānisms, gan viena vai vairākas šķilšanās kastes, tādējādi tajos var nodrošināt nepārtrauktu dalītās inkubācijas procesu – olas noteiktos ciklos tiek ievietotas grozītājā un, kad pienāk šķilšanās laiks, tās tiek pārvietotas uz šķilšanās kastēm inkubatora apakšā. Kombinēto inkubatoru priekšrocībā ir tā, ka ar vienu iekārtu var nodrošināt pilnu inkubācijas ciklu no olas līdz cālim, taču ir arī trūkumi, pirmkārt, kombinētos inkubatorus aktīvās sezonas laikā ir neērti tīrīt, jo nepārtraukti notiek inkubācijas process, kā arī tajos brīžos, kamēr šķilšanās kastēs šķiļas cāļi, visā inkubatorā jāpalielina mitruma līmenis un nedaudz jāsamazina temperatūra. Ir pierādījies, ka inkubējamām olām tas būtisku ļaunumu nedara, taču pilnīgi ideāli apstākļi šādi netiek nodrošināti. Šo iemeslu dēļ profesionāļi parasti izvēlas atsevišķus inkubācijas un šķilšanās inkubatorus.
INKUBĀCIJAS INKUBATORI
Inkubācijas inkubatori (angliski setter) ir aprīkoti tikai ar olu grozīšanas sistēmu un tiem apakšā nav šķilšanās kastu, tāpēc tos parasti izmanto komplektā ar atsevišķiem šķilšanās inkubatoriem. Dalītajā inkubācijā šķilšanās inkubators var būt mazāks, bet “visi iekšā – visi ārā” režīmā gan tam jābūt ar tādu pašu ietilpību, kā inkubācijas inkubatoram. CIMUKA PRODI Hb sērijas priekšrocība ir tā, ka olu turētājkastītes ar atsevišķi nopērkamiem Flexy35 vākiem var pārtapt par šķilšanās kastēm, tādējādi Hb Sērijas inkubators var tikt lietots arī “visi iekšā – visi ārā” režīmā, neiegādājoties atsevišķu šķilšanās inkubatoru.
ŠĶILŠANĀS INKUBATORI
Šķilšanās inkubatoriem (angliski hatcher) nav olu grozīšanas mehānisma. Tiem ir tikai šķilšanās kastes, tāpēc tie ir paredzēti tikai un vienīgi šķilšanās periodam. Kā jau aprakstīts iepriekš, ir svarīgi izvēlēties optimālu šķilšanās inkubatora lielumu, kas, galvenokārt, atkarīgs no jūsu plānotā inkubācijas procesa. INKUBATORI.LV komanda Jums laipni palīdzēt piemeklēt Jums vispiemērotāko risinājumu.
Kopsavilkums un vispārīgi padomi
Pareizi inkubācijas apstākļi ir ļoti svarīgi olu attīstībai un izšķilšanās procesam. Nelielas novirzes no vēlamās inkubācijas temperatūras var nedaudz saīsināt vai pagarināt kopējo inkubācijas laiku (cāļi sāk šķilties attiecīgi ātrāk vai vēlak), savukārt lielākas novirzes var nogalināt jebkādu dzīvību olās vai būt par iemeslu vājiem, neveselīgiem cāļiem, iespējams ar attīstības traucējumiem arī vēlāk. Īpaši izšķiroši ir maksimāli labi apstākļi pašā inkubācijas sākumā, nelielas novirzes embrijs pārdzīvos labāk, kad jau būs nedaudz vairāk attīstījies.
Olu tīrībai arī ir vitāli svarīga loma. Ir pierādīts, ka zems higiēnas līmenis un netīras olas var nozīmīgi ietekmēt veiksmīgas izšķilšanās procentu. Vēlreiz atgādinam, nelietojiet inkubācijā netīras, deformētas, pārāk lielas vai pārāk mazas olas!
KAD CĀĻI JAU IR IZŠĶĪLUŠIES
Svarīgi ir pēc izšķilšanās nodrošināt cāļiem atbilstošus apstākļus. Pirmajās 15 dzīves dienās cāļi paši nespēj regulēt un uzturēt sava ķermeņa temperatūru. Dabiskos apstākļos par mazuļiem rūpējās mamma, kas dalās ar sava ķermeņa siltumu. Inkubējot, šīs rūpes ir jāuzņemas mums pašiem.
Tātad, cāļiem ir jānodrošina siltums. Tas tiek nodrošināts ar siltuma kastes jeb brūdera (no angļu brooder) palīdzību. Brūderis būtībā ir nodalīta telpa (kaste), kurā nevar iekļūt mājdzīvnieki (lasīt “kaķi” 🙂 ), kurā ir pakaiši, barotava, dzirdne un kas ir aprīkota ar siltuma avotu. Brūdera aprīkojumi var būt dažādi:
Pilnībā aprīkoti brūderi
CIMUKA Comfortplast brūderi neapšaubāmi ir visērtākais, higiēniskākais un vismazāk laikietilpīgais cāļu sildīšanas veids. Šie ir kā mūsdienīgi labiekārtoti dzīvokļi cāļiem ar modernu apkuri, ūdensapgādi, barības padevi un nodrošina vislabākas apstākļus, lai cālīši pilnvērtīgi tiktu izsildīti, saimniekam ieguldot šajā procesā vismazāk laika, salīdzinot ar jebkuru citu cāļu sildīšanas veidu. Milzīga CIMUKA brūderu priekšrocībā ir tā, ka nav nepieciešami pakaiši – mēsli nonāk uz paplātes caur brūdera grīdas caurumiem un atliekt vien laiku pa laikam notīrīt paplātes, turklāt, var būvēt brūderu sistēmas līdz pat 5 stāvu augstumā, tādējādi pat mazās telpās iespējams izsildīt ievērojamu cāļu skaitu.
CIMUKA Comfortplast brūderi ir ļoti inovatīvi – tie ir izgatavoti no īpašas, ļoti izturīgas plastmasas, tāpēc, tiem nav asu detaļu, kur cālēni varētu savainoties, turklāt, tie ir īpaši viegli kopjami – sildelementa modulis viegli izņemas ārā un būri pēc cāļu sildīšanas ar šļūteni vai augstspiediena tīrītāju ir ērti nomazgājami un pēc vairākkārtējas lietošanas vienmēr atkal būs kā jauni.
Šeit uzskaitījām tikai dažas no šo brūderu sistēmu priekšrocībām. Vairāk par CIMUKA Comfortplast brūderim lasiet šiet!
Siltuma paneļi
Labs, moderns un ekonomisks veids, kā nodrošināt cāļiem vajadzīgo siltumu, ir siltumpaneļi, kas vistuvāk imitē īstu vistu, tāpēc tos nereti arī sauc par “mākslīgām vistām”. Siltumpaneļu jauda variē no 15-62 W, atkarībā no to lieluma, līdz ar to ekspluatācijas izmaksas ir ļoti zemas, salīdzinot ar jebkuru citu cāļu apsildes veidu. Ierīces nesilda apkārtējo telpu, bet tikai pašus cāļus, kuriem ir iespēja palīst zem paneļa un sasildīties, kā tie to būtu darījuši, palienot zem vistas. Pārējo laiku cāļi var dzīvoties telpas temperatūrā, kā tas būtu bijis dabiskos apstākļos.
Lai arī siltuma paneļa iegādes izmaksas sākotnēji būs nedaudz augstākas, kā iegādājoties, piemēram sildpuldzi (bez termoregulatora), ekspluatācijas izmaksas tam būs vairākas reizes zemākas, tāpēc starpība ātri vien atpelnīsies uz elektroenerģijas ietaupījuma rēķina. Tā, piemēram, lai divas nedēļas sildītu 20 cālīšus (pie 1kwh cenas EUR 0,17), izmaksas būs:
| 100W sildspuldzei: | 0.1kW x 14 dienas x 24 stundas = 33.6kwh = 5.71EUR |
| Siltuma panelim Comfort 25: | 0.015kW x 14 dienas x 24 stundas = 5.04kwh = 0.86EUR |
Izmantojot siltuma paneļus, cāļi attīstās ātrāk (izveidojas apspalvojums) un apkārtējā vide ir krietni veselīgāka.
Ar siltumpaneļu klāstu varat iepazīties sadaļā ‘Cāļu sildīšanai‘.
Sildspuldzes
Pirmās apskatīsim keramiskās sildspuldzes. Galvenā keramisko sildspuldžu priekšrocība ir tā, ka tās izstaro tikai siltumu bez gaismas. Tas ļauj mums pilnībā ar papildus gaismas ķermeņa palīdzību kontrolēt gaismas režīmu cāļiem un sniegt tiem nepieciešamās atpūtas stundas pilnīgā tumsā, bet atcerieties – vismaz pirmās trīs dienas gaismai jābūt ieslēgtai visu laiku un tai jābūt pietiekami spilgtai, lai tie labi saredzētu ūdeni un barību. Keramiskās sildspuldzes obligāti jāliek reflektorā ar aizsargu, lai siltums tiktu novirzīts uz cāļu pusi un lai cāļi nevarētu nonākt tiešā kontaktā ar spuldzi, ja tas notiktu, degošas spalvas aromāts ir garantēts. Ar nelielu izdomu reflektoru var uztaisīt arī pats, piemēram, izmantojot nerūsējošā tērauda bļodu un drāts žoga gabalu kā aizsargu. Keramisko sildspuldzi jāskrūvē tikai karstumizturīgā keramiskajā cokolā!
Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu un precīzi kontrolētu temperatūru brūderī, keramisko sildspuldzi ieteicams lietot kombinācijā ar termoregulatoru, temperatūras sensoru nostiprinot aptuveni cāļu līmenī. Tādējādi spuldze lieki nedarbosies, ja būs sasniegta cāļiem nepieciešamā temperatūra un ieslēgsies tikai tad, kad tā atkal sāks pazemināties. Te nu būs vajadzīgas gan nelielas tehniskas iemaņas gan arī jārēķinās ar to, ka termoregulatori nav lēti. Ja termoregulators netiek lietots, sildspuldze darbosies visu laiku un cāļi paši izvēlēsies, kādā attālumā no tās tiem būs vislabāk. Šajā gadījumā, protams, elektrības patēriņš būs augstāks.
Infrasarkanās sildspuldzes ir viens no visizplatītākajiem cāļu sildīšanas veidiem. Tās nav dārgas, ir plaši pieejamas un ir efektīvas, jo izstaro siltumu no lielāka attāluma, kā keramiskās sildspuldzes. Priekšrocība ir arī tāda, ka nav nepieciešams papildus gaismas ķermenis, taču šī priekšrocība vienlaicīgi ir arī trūkums, proti, mums nav iespējams izslēgt gaismu, neatslēdzot siltuma avotu, tāpēc cāļi nepārtraukti būs gaismā. Praksē ir pierādījies, ka cāļi guļ, izaug un pinvērtīgi attīstas arī visu sildīšanas laiku pavadot nepārtrauktā apgaismojumā, taču, ja gribam maksimāli tiem apstākļus tuvināt dabiskajiem, tad tumsas periodu ar infrasarkanajām spuldzēm mēs tiem nodrošināt nevarēsim. Arī infrasarkano sildspuldzi jāskrūvē tikai karstumizturīgā keramiskajā cokolā!
Lai arī vēl joprojām ļoti bieži cilvēki cāļu sildīšanai lieto parastās gaismas spuldzes, tas noteikti ne tuvu nav labākais cāļu sildīšanas veids, un tā tas iegājies tikai tāpēc, ka vēsturiski citu iespēju tikpat kā nebija. Gaismas spuldzes ir visneekonomiskākais sildīšanas veids.
Ar sildspuldžu klāstu varat iepazīties sadaļā ‘Cāļu sildīšanai‘.
Lai arī sildspuldzes ir lēts un pieejams cāļu sildīšanas veids, cilvēki arvien biežāk izvēlas vai nu pilnībā aprīkotus brūderus vai arī siltuma paneļus, jo tad nav jāuztraucas ne par reflektoru, ne siltumizturīgu cokolu sildspuldzei, ne termoregulatoru (un kā to visu salikt kopā) ne arī par to, ka kāds no cāļiem varētu apdedzināties.
Kopsavilkums
- Atcerieties, ka vismaz 2-3 nedēļas pēc izšķilšanās cāļiem jānodrošina siltums, jo tiem vēl nav ķermeņa termoregulacijas spēju.
- Pirmajās divās dienās pēc inkubācijas, ja tiek lietots brūderis ar termoregulatoru, uzturiet 37 grādu temperatūru (vistu cāļiem, citiem putniem šī temperatūra var atšķirties), pēc tam ar katru dienu par vienu grādu to samazinot, līdz tas sasniedz istabas temperatūru un papildus apsilde vairs nav vajadzīga. Lietojot siltuma paneli, ar laiku tikai jāmaina paneļa augstums.
- Ērtākais, higiēniskākais un ekspluatācijā ekonomiski izdevīgākais cāļu sildīšanas veids ir pilnībā aprīkoti vairākstāvu brūderi ar automātisku ūdens padevi, ērtām barotavām un restotām grīdām, caur kurām mēsli izkrīt paplātēs.
- Moderns, drošs un ilgtermiņā ekonomiski izdevīgs cāļu apsildes risinājums ir siltuma paneļi, kas ir ļoti ugunsdroši un ekonomiski, jo tās silda tieši cālīša ķermeni saskarē; tās arī visvairāk atgādina īstas vistas sildīšanu.
- Cāļu sildīšanai nelietojiet parasto gaismas spuldzi, lietojiet vai nu keramiskās vai infrasarkanās spuldzes un, ja rodas kanibālisma pazīmes, tad lietojiet sarkanas krāsas apgaismojumu
- Brūderī bez restotas grīdas vienmēr uzturiet tīrību, nodrošinot to ar bagātīgu pakaišu slāni (piemēram, galdniecības skaidas) un regulārit tos mainot, iesakām arī lietot antibakteriālās pakaišu piedevas
- Nodrošiniet cāļiem pilnvērtīgu barību (īpaši svarīgi vismaz pirmo nedēļu dot specializēto barību, kas paredzēta cāļiem vecumā līdz divām nedēļām) kā arī nepārtrauktu pieeju svaigam ūdenim
SOCIĀLO TĪKLU SPĒKS
Lielisks izglītošanās un neskaidro jautājumu noprecizēšana ir pieredzes apmaiņa ar tūkstošiem citu vairāk vai mazāk pieredzējušu putnkopju. Tas ir iespējams sociālā tīkla Facebook grupā Putnkopība. Aicinām pievienoties, spiežot zemāk redzamo pogu!
